Ąķņč÷ķą’ ėčņåšąņóšą
Latvijas Universitāte
Bibliotēku zinātnes un
informācijas fakultāte
Antīkā literatūra
Konspekti
Antīkā literatūra
nepilna laika
1.kurss
Rīga/1999.gads
Sengrieķu literatūras periodizācija
(9.-18. gs.p.m.ē. (m.ē. 3.; 4.gs.)
|1. Arhaiskais |Eposs |Homērs |Iliāda, Odiseja |
|periods |(Varoņepos| | |
|(9.-7.gs.p.m.ē.|s) | | |
|) | | | |
| |Didaktiska|Hēsiods |Darbi un dienas, Teogonija|
| |is eposs | | |
| |Fabula |Ezops | |
|2. Klasiskais |Lirika |Kallins |}7.gs.p.m.| |
|periods |(elēģija |Tirtajs |ē. | |
|(7.-4.gs.p.m.ē.|un jambi) |Mimnerms | | |
|) | |Arhilohs | | |
| | |Solons |}6.gs.p.m.| |
| | |Teognīds |ē. | |
| |Melika |Alkajs |Man apmulst prāts, |
| | |Sapfo |Ziloņkaurokturis |
| | |Anakrionts |Jau mēness ir zudis skatam |
| | | |Steidzies puisēn... |
| |Koru |Pindars |Pītiskā Epinīkija Etnas |
| |lirika | |Hieronam |
| |Traģēdija |Eshils |Sasaistītais, Prometejs, |
| | |(545.-456.g.p.m|Oresteja, Agamemnons |
| | |.ē.) |Horeforas - ziedotājs |
| | | |Eimenīdas - lebvēlīgās. |
| | |Sofokls |Antigone, Valdnieks Edips |
| | |(496.-406.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| | |Eiripīds |Mēdijas, Hipolits, |
| | |(484.-406.g.p.m|Trojietes, Helena, |
| | |.ē.) |Orests, Elektra, |
| | | |Ifigēnija Aulīdā, |
| | | |Bakhantes |
| |Komēdija |Aristofāns |Jātnieki, Mākoņi, |
| |1) |(450.-384.g.p.m|Lapsenes, Miers, Putni,|
| |Vecatiskā |.ē.) |Vardes, Bagātība, |
| | | |Aīstrate, Sievietes tautas |
| | | |sapulcē, Sievietes |
| | | |Tesmoforiju svētkos |
|Atiskais posms |Vēsturiskā|Herodots | |
|(5. - 4. |proza |(484.-424.g.p.m| |
|gs.p.m.ē.) | |.ē.) | |
| | |Tukidids |Vēsture 8 grāmatas |
| | |(460.-400.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| | |Ksenofonts |Grieķijas vēsture |
| | |(430.-355.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| |Retoriskā |Lizijs |Runa pret Eratostenu |
| |proza |(459.-380.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| | |Demostens |Trešā runā pret Filipu |
| | |(384.-322.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| |Folozofisk|Platons |Valsts |
| |ā |(427.-347.g.p.m| |
| |proza |.ē.) | |
| | |Aristotelis |Poētika |
| | |(384.-322.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
|3. Helēnisma | |Menandrs |Īgņa, Šķīrējtiesa |
|laika | |(342.-392.g.p.m| |
|literatūra | |.ē.) | |
|(3.-1.gs.p.m.ē.| | | |
|) | | | |
| | |Teokrīts |Idilles, Sirakūzietes |
| | |(310.-250.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| | |Kallimahs |Tabulas, Cēloņi |
| | |(310.-240.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
| | |Rodas |Argonautika |
| | |Apollonijs | |
| | |(295.-215.g.p.m| |
| | |.ē.) | |
|4. Romas | |Plūtahs |Morāles traktāti, Paralēlie|
|laikmeta | |(46.-120.g.m.ē.|dzīves apraksti |
|literatūra | |) | |
|(1.gs.p.m.ē.- | | | |
|m.ē.4.gs.) | | | |
| | |Lukiāns |Mušas slavinājums, Bez |
| | |(125.-180.g.m.ē|mantojuma atstātais, Dievu |
| | |.) |sarunas, Jūras sarunas |
| | |Longs |Dafnīds un Hloja |
| | |(apm.2. vai | |
| | |3.gs.m.ē.) | |
Homērs
Nav īpaši vēsturisku ziņu. Viņš ir bijis akls, dievišķas iedvesmas
apgarots dziesminieks. Apmēram septiņas pilsētas pretendē uz Homēra
dzimteni. It kā viņš esot uzturējies Hijā. Vēlāk tur dzīvojoši homerīdi.
Viņi izplatīja Homēra dzeju. Grieķu daiļliteratūras vissenākie pieminekļi
ir eposi Iliāda un Odiseja, par kuru autoru tiek uzskatīts aklais
dzejnieks Homērs. Tā domāja arī antīkajā pasaulē, lai gan jau tad konkrētu
biogrāfisku ziņu par Homēru nebija. Viņa eposi, mainoties laikmetu literāri
estētiskajām prasībām, vienmēr palika izcila dzejas meistardarba
neatdarināms paraugs.
Par poēmu rašanos laiku ir domstarpības, bet apmēram 8.gs.p.m.ē. Tēmas
ir par Trojas karu, kas norisinājās apmēram 13., 12.gs.p.m.ē. eposu
vēstījums ir par pagātni. Homērs tajos iepin sava laika notikumus. Poēmā
atrodams Mikēnu kultūrai piederoši motīvi. Mikēnu kultūras ziedu laiku 16.,
12.gs.p.m.ē.
Eposos attēlotie notikumi saistīti ar grieķu (ahaju) karagājienu uz
Troju (jeb Iliju), pilsētu Mazāzijā. Iliāda stāsta par Trojas aplenkšanas
pēdējā, desmit? gada notikumiem; sižeta pamatā - stāsts par varoņa Ahilleja
dusmām. Grieķu karavadoņa Aģamenona aizvainots, viņs atsacījies cīnīties,
un grieķi nespēj gūt uzvaru pār trojiešiem, kamēr kaujās nepiedalās
Ahillejs. Tomēr, uzzinot, ka nogalināts vina vistuvākais draugs Patrokls,
saniknotais Ahillejs dodas kaujā un uzveic trojiešu vadoni Hektoru.
Odiseja ir nedaudz jaunāka poēma par Iliādu. Tā veltīta grieķu
varoņa Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara, kad, jūras dieva Paseidona
vajāts, viņš klejo desmit gadus, līdz atgriežas pie uzticīgās sievas
Penelopes.
Varoņpoēmu saturu veidojis ne tikai bagāts grieķu folkloras un
mitoloģijas materiāls un paša autora mākslinieciskā fantāzija, bet arī
vēsturiski fakti. Troja patiesi eksistējusi. Arheoloģisko izrakumu
rezultātā (tos uzsāka XIX gs. vācu tirgotājs H. Šlimanis) tika atklāti
vairāki šis pilsētas kultūrslāņi. Viens no tiem slānis atbilst eposos
attēlotajam Senajos ēģiptiešu un hetu XIV-XIII gs. p. m. ē. dokumentos
minēti arī vairākkārtējie ahaju iebrukumi Mazāzijas piekrastē,
ievērojamākais no kuriem, iespējams, bijis tā saucamais Trojas karš. Tā
notikumi tiek attiecināti uz XIII gs. p. m. ē., kad Grieķijā un Egejas
jūras salās vēl valda senā un bagātīgā Egejas kultūra (saukta arī par
Krētas-Mikēnu kultūru - XVII-Xll gs. p. m. ē.). Iliādā un Odisejā
atspoguļojas ne vien šis laikmets, bet arī daudzas iezīmes, kas raksturo IX-
III gs. p. m. ē., tādēļ ar šiem gadsimtiem pieņemts saistīt eposu galīgās
izveides laiku.
Grūti tomēr atdalīt patieso. Mezglos sapīto autora idealizēto
Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10
