Ąķņč÷ķą’ ėčņåšąņóšą

Ąķņč÷ķą’ ėčņåšąņóšą

Latvijas Universitāte

Bibliotēku zinātnes un

informācijas fakultāte

Antīkā literatūra

Konspekti

Antīkā literatūra

nepilna laika

1.kurss

Rīga/1999.gads

Sengrieķu literatūras periodizācija

(9.-18. gs.p.m.ē. (m.ē. 3.; 4.gs.)

|1. Arhaiskais |Eposs |Homērs |“Iliāda”, “Odiseja” |

|periods |(Varoņepos| | |

|(9.-7.gs.p.m.ē.|s) | | |

|) | | | |

| |Didaktiska|Hēsiods |“Darbi un dienas”, “Teogonija”|

| |is eposs | | |

| |Fabula |Ezops | |

|2. Klasiskais |Lirika |Kallins |}7.gs.p.m.| |

|periods |(elēģija |Tirtajs |ē. | |

|(7.-4.gs.p.m.ē.|un jambi) |Mimnerms | | |

|) | |Arhilohs | | |

| | |Solons |}6.gs.p.m.| |

| | |Teognīds |ē. | |

| |Melika |Alkajs |“Man apmulst prāts”, |

| | |Sapfo |“Ziloņkaurokturis” |

| | |Anakrionts |“Jau mēness ir zudis skatam” |

| | | |“Steidzies puisēn...” |

| |Koru |Pindars |Pītiskā Epinīkija Etnas |

| |lirika | |Hieronam |

| |Traģēdija |Eshils |“Sasaistītais”, “Prometejs”, |

| | |(545.-456.g.p.m|“Oresteja”, “Agamemnons” |

| | |.ē.) |Horeforas - ziedotājs |

| | | |Eimenīdas - lebvēlīgās. |

| | |Sofokls |“Antigone”, “Valdnieks Edips” |

| | |(496.-406.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| | |Eiripīds |“Mēdijas”, “Hipolits”, |

| | |(484.-406.g.p.m|“Trojietes”, “Helena”, |

| | |.ē.) |“Orests”, “Elektra”, |

| | | |“Ifigēnija Aulīdā”, |

| | | |“Bakhantes” |

| |Komēdija |Aristofāns |“Jātnieki”, “Mākoņi”, |

| |1) |(450.-384.g.p.m|“”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”,|

| |Vecatiskā |.ē.) |“Vardes”, “Bagātība”, |

| | | |“Aīstrate”, “Sievietes tautas |

| | | |sapulcē”, “Sievietes |

| | | |Tesmoforiju svētkos” |

|Atiskais posms |Vēsturiskā|Herodots | |

|(5. - 4. |proza |(484.-424.g.p.m| |

|gs.p.m.ē.) | |.ē.) | |

| | |Tukidids |“Vēsture” 8 grāmatas |

| | |(460.-400.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| | |Ksenofonts |“Grieķijas vēsture” |

| | |(430.-355.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| |Retoriskā |Lizijs |“Runa pret Eratostenu” |

| |proza |(459.-380.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| | |Demostens |“Trešā runā pret Filipu” |

| | |(384.-322.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| |Folozofisk|Platons |“Valsts” |

| |ā |(427.-347.g.p.m| |

| |proza |.ē.) | |

| | |Aristotelis |“Poētika” |

| | |(384.-322.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

|3. Helēnisma | |Menandrs |“Īgņa”, “Šķīrējtiesa” |

|laika | |(342.-392.g.p.m| |

|literatūra | |.ē.) | |

|(3.-1.gs.p.m.ē.| | | |

|) | | | |

| | |Teokrīts |“Idilles”, Sirakūzietes” |

| | |(310.-250.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| | |Kallimahs |“Tabulas”, “Cēloņi” |

| | |(310.-240.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

| | |Rodas |“Argonautika” |

| | |Apollonijs | |

| | |(295.-215.g.p.m| |

| | |.ē.) | |

|4. Romas | |Plūtahs |“Morāles traktāti”, “Paralēlie|

|laikmeta | |(46.-120.g.m.ē.|dzīves apraksti” |

|literatūra | |) | |

|(1.gs.p.m.ē.- | | | |

|m.ē.4.gs.) | | | |

| | |Lukiāns |“Mušas slavinājums”, “Bez |

| | |(125.-180.g.m.ē|mantojuma atstātais”, “Dievu |

| | |.) |sarunas”, “Jūras sarunas” |

| | |Longs |“Dafnīds un Hloja” |

| | |(apm.2. vai | |

| | |3.gs.m.ē.) | |

Homērs

Nav īpaši vēsturisku ziņu. Viņš ir bijis akls, dievišķas iedvesmas

apgarots dziesminieks. Apmēram septiņas pilsētas pretendē uz Homēra

dzimteni. It kā viņš esot uzturējies Hijā. Vēlāk tur dzīvojoši homerīdi.

Viņi izplatīja Homēra dzeju. Grieķu daiļliteratūras vissenākie pieminekļi

ir eposi “Iliāda” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatīts aklais

dzejnieks Homērs. Tā domāja arī antīkajā pasaulē, lai gan jau tad konkrētu

biogrāfisku ziņu par Homēru nebija. Viņa eposi, mainoties laikmetu literāri

estētiskajām prasībām, vienmēr palika izcila dzejas meistardarba

neatdarināms paraugs.

Par poēmu rašanos laiku ir domstarpības, bet apmēram 8.gs.p.m.ē. Tēmas

ir par Trojas karu, kas norisinājās apmēram 13., 12.gs.p.m.ē. eposu

vēstījums ir par pagātni. Homērs tajos iepin sava laika notikumus. Poēmā

atrodams Mikēnu kultūrai piederoši motīvi. Mikēnu kultūras ziedu laiku 16.,

12.gs.p.m.ē.

Eposos attēlotie notikumi saistīti ar grieķu (ahaju) karagājienu uz

Troju (jeb Iliju), pilsētu Mazāzijā. “Iliāda” stāsta par Trojas aplenkšanas

pēdējā, desmit? gada notikumiem; sižeta pamatā - stāsts par varoņa Ahilleja

dusmām. Grieķu karavadoņa Aģamenona aizvainots, viņs atsacījies cīnīties,

un grieķi nespēj gūt uzvaru pār trojiešiem, kamēr kaujās nepiedalās

Ahillejs. Tomēr, uzzinot, ka nogalināts vina vistuvākais draugs Patrokls,

saniknotais Ahillejs dodas kaujā un uzveic trojiešu vadoni Hektoru.

“Odiseja” ir nedaudz jaunāka poēma par “Iliādu”. Tā veltīta grieķu

varoņa Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara, kad, jūras dieva Paseidona

vajāts, viņš klejo desmit gadus, līdz atgriežas pie uzticīgās sievas

Penelopes.

Varoņpoēmu saturu veidojis ne tikai bagāts grieķu folkloras un

mitoloģijas materiāls un paša autora mākslinieciskā fantāzija, bet arī

vēsturiski fakti. Troja patiesi eksistējusi. Arheoloģisko izrakumu

rezultātā (tos uzsāka XIX gs. vācu tirgotājs H. Šlimanis) tika atklāti

vairāki šis pilsētas kultūrslāņi. Viens no tiem slānis atbilst eposos

attēlotajam Senajos ēģiptiešu un hetu XIV-XIII gs. p. m. ē. dokumentos

minēti arī vairākkārtējie ahaju iebrukumi Mazāzijas piekrastē,

ievērojamākais no kuriem, iespējams, bijis tā saucamais Trojas karš. Tā

notikumi tiek attiecināti uz XIII gs. p. m. ē., kad Grieķijā un Egejas

jūras salās vēl valda senā un bagātīgā Egejas kultūra (saukta arī par

Krētas-Mikēnu kultūru - XVII-Xll gs. p. m. ē.). “Iliādā” un “Odisejā”

atspoguļojas ne vien šis laikmets, bet arī daudzas iezīmes, kas raksturo IX-

III gs. p. m. ē., tādēļ ar šiem gadsimtiem pieņemts saistīt eposu galīgās

izveides laiku.

Grūti tomēr atdalīt patieso. Mezglos sapīto autora idealizēto

Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10



Šåźėąģą
Ā ńīöńåņ’õ
šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü šåōåšąņū ńźą÷ąņü