IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareģoja zelta
laikmetu iestāšanos pēc kāda bērna piedzimšanas. Jautājums par bērnu
(kurš?) nav atrisināts. Ekloga adresēta Asinijam Polionam.
V.eklogā gans Mopss dzied par jaunekļa Dafnida nāvi, bet Melnaks Mopsu
mierina un stāsta par Dafnida uzņemšanu dievu skaitā.
X.eklogā apdzied sava drauga Kornēlija Galla mīlas mokas.
Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogās viss zied, viss ir dzīvības
spēka pilns.
Mecenāta ierosināts Vergilijs raksta Georgikas.
Georgikas - pamācoša poēma par lauksaimniecības galvenajām nozarēm
četrās grāmatās.
I.grāmata stāsta par zemkopību (par augsni, aršanu, darba rīkiem).
II.grāmata stāsta par dārzniecību (augu, koku audzēšanu, šķirņu
uzlabošanu).
III.grāmata stāsta par lopkopību.
IV.grāmata stāsta par biškopību.
Vergilijam lauku temats bijis ļoti tuvs. Tas bija arī aktuāls
Oktiviāna valdīšanas laikā.
Gerogiku pamatuzdevums bija radīt interesi par zemkopību,
propagandēt valdības plānus.
Georgikās Vergilijs atklāti cildina Oktaviāna režīmu, jo šis darbs
ir viņam veltīts.
Georgikām par pamatu noderēja Hesioda Darbi un dienas. Hēsiods
neslēpj zemnieku grūtības, bet Vergilijs idealizē to dzīvi.
Vergilijs domā, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzīvi uz laukiem.
Katrā Georgiku grāmatā bez pamācībām ir arī galvenās atkāpes:
1. tēlainais pavasara apraksts.
2. Itālijas cildināšana.
3. Oktaviāna slavināšana
4. mīts par Orfeju un Euridiki.
Geordikās ir daudz lauksaimniecības, ģeogrāfijas, astronomijas
terminu.
Šis zinātniskums ir pilnīgi aleksandriešu gaumē.
Eneīda
Darbs iesākts 29.gadu vecumā, nav pabeigts. Pamatā mīts par trojieti
Eneju.
Eneīda rakstīta pēc Homēra Iliādas un Odisejas parauga. Sastāv
no 12 grāmatām un sadalās divās daļās. Pirmajās sešās aprakstītas Eneja
maldu gaitas līdz nonākšanai Latijā un tās dzīvē dēvē par romiešu
Odiseju. Pēdējās 6 grāmatas veltītas Eneja cīņām un varoņdarbiem Latijā,
dēvē par romiešu Iliādu.
Eneja ierašanās Latijā pēc ilgiem klejojumiem pa zemēm un jūrām
naidīgās dievietes Junonas dēļ. Par pilsētas dibināšanu Latijā. Junona lolo
domu likt Kārtāgai valdīt pār tautām. Tāpēc padzirdējusi par Eneja domu
sagraut Kārtāgu, viņa lūdz vēju dievu Eolu palaist vaļā vējus un aizraut
Eneju. Jupiters mierina Eneja māti Venēru, kas uztraucas par dēla likteni.
Enejs ierodas pie Kārtāgas valdnieces Didonas, kas laipni uzņem Eneju un
rīko par godu dzīres. Enejs stāsta par dramatiskajiem piedzīvojumiem
ceļojumos.
Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)
Afrs ir pieņemtais vārds (Āfrikānietis), dzimis Kārtāgā. Romā viņš
nokļuvis no Āfrikas kā vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana mājā.
Saimnieks ieinteresējās par apdāvināto vergu, izglīto to un atlaiž brīvībā.
Ternecijs uzturējās dižciltīgās jaunatnes sabiedrībā. Sarakstījis 6
komēdijas, kuras visas ir saglabājušas. Grieķu oriģinālu īpatnības
Terencijs saglabā labāk nekā Plauts. Viņa komēdijās tā pat kā Menandra ir
mierīgas, bez bufenādes, kustīgiem vergiem, kontikām. Viņš nejauc romiešu
un grieķu dzīves īpatnības. Viņa lugas tāpat kā Menandra ir
aristokrātiskas. Terencijs ir pārāks par Plautu, rūpīga un dziļā raksturu
veidošanā. Viņa personāži raksturoti dziļi, iejūtīgi. Plauta komēdiju vergs
Terencija komēdijās tiek atbīdīts malā. Savedējs parādās tikai vienā lugā
Brāļi. Hetēras nav mantkārīgas, pērkamas. Attiecības ģimenēs ir labas un
konflikti izceļas tikai pārpratumu dēļ.
Brāļi audzināšanas problēmas.
Dēmejam ir divi dēļi, Eshins un Ktēsifons. Ktēsifons dzīvo pie tēva uz
laukiem, bet Eshins pilsētā pie tēva brāļa. Ktēsifonam nav daudz brīvības,
turpretī Eshīns dzīvo brīvi. Eshīons ielaužas savedēja mājā un nolaupa
netiklu meiteni. Tēvs par to uzzinot, pārmet brālim, ka tas nav stingri
audzinājis viņa dēlu. Bet vēlāk izrādās, ka Eshīns meiteni nav nolaupījis
sev, bet gan savam brālim Ktēsifonam pēc viņa lūguma. Pats Eshīns iemīlējis
vienkāršu, krietnu atēnieti, kuru grib precēt.
Vīramāte Ļoti nopietna luga. Līdzīga Menandra Šķīrējtiesai.
Jauneklis Pamfīls svētkos izvaro godīgu meiteni Filumenti, novelk tai
gredzenu un uzdāvina hetērai. Pēc tēva gribas apprec Filumeni. Bet viņi abi
nezin, ka viņi ir jau tikušies. Pamfils aizmirst hetēru un iemīl sievu.
Viņš aizbrauc mantojuma darīšanās. Filemene atgriežas pie saviem vecākiem,
kur viņai piedzimst bērns. Pamfils atgriezies ir ļoti sašutis, bet
Filumenes māte ierauga hetēras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas,
ka Pamfils ir Filumenes bērna tēvs. Baktida palīdz atjaunot ģimenes laimi.
Komēdija ir ļoti humāni varoņi - labvēlīga vīramāte un sievasmāte.
Terencija prologi vairs nav īsti libreti, tie veltīti literārai
problemātikai, aizstāv kontaminācijas paņēmienu, noskaidro plaģiāta
jēdzienu, stāsta arī par savām problēmām: Es esmu cilvēks, un nekas
cilvēcīgs man nav svešs.
Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.ē.)
Īstajā vārdā Tits Maks, pieņemtais vārds Plauts dzimis Umbrijā.
Pirmais pievēršas komēdijai. no 21 lugas saglabājušās 20. Viņa lugas ir
jaunatisko komēdiju pārveidojumi. Plauts ir pārveidojis grieķu lugas gan
pēc satura, gan formas. Menandra komēdijas ir izsmalcinātākas, nopietnākas.
Plauts ir vienkāršu ļaužu rakstnieks, demokrāts. Viņa komēdiju centrā ir
vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpātijām. Plauts maina grieķu
jaunatiskās komēdijas sociālo tendenci. Plauta darbos atspoguļojas pilsoņu
aktivitāte, optimisms, viņa varoņi ir enerģiski, neatlaidīgi. Piemērojoties
skatītājam viņš pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzīgu
bufanādi. Plauts izmanto kontaminācijas paņēmienus, saliedē divas lugas
vienā.
Komiskā efekta dēļ Plauts lieto grieķu vārdus, izteicienus. Plauta
komēdijās ir daudz vairāk jautrības nekā jaunatiskajās. Viņa varoņi ir ļoti
temperamentīgi. Tikpat izteiksmīgi Plauts tēlo sēras.
Komismu kāpina arī tas, ka vergs bieži nostājas pozā, kas neatbilst
viņa stāvoklim. Plautam raksturīga personu samainīšana, kam par cēloni ir
šo personu ārējā līdzība, izmantoto arī dubultnieka motīvu. Komismu vairo
arī apzinīgā skatuviskās ilūzijas neievērošana. Plauts bagātina jauno
grieķu komēdiju ar mūziku un dziesmām. Viņa komēdijās var pat salīdzināt ar
mūsdienu operetēm.
Plauta komēdijas atšķiras no grieķu paraugiem ar:
1. demokrātisku ievirzi;
2. jautrību;
3. asprātību;
4. muzikalitāti;
5. Tajās nav dziļu domu;
6. nav smalku psiholoģisku nianšu, konsekventu varoņu raksturojuma.
Māla krūze maz intrigas. Tā ir raksturu komēdija. Centrā
psiholoģiski labi izveidots skopuļa Eikliona tēls. Viņš atradis pavardā
māla krūzi ar zeltu, zaudē dvēseles mieru, kļūst skops un dzīvo vienās
bailēs, ka tikai kāds negrasās nozagt viņam naudu. Medagars bildina
Eikliona meitu Fēdru. Taču viņš nezin, ka to pavedis viņa māsas dēls
Likonids un, ka viņa gaida bērnu. Māla krūzi nozog Likonida vergs un
Eiklions meklē zagli, kliedz, vaimanā. Viņš griežas pēc palīdzības pie
skatītājiem, bet arī to vidū ir zagļi. Likonids ierodas pie Eiklonīda, lai
atzītos grēkā un lūdz viņa meitas roku. Komisms izraisās tajā brīdī, kad
Eikliona domā, ka Likonids runā par nozagto krūzi nevis viņa meitas
pavešanu. Eiklions atdabūn savu krūzi atpakaļ. Likonīds apprec Fēdru,
Eiklions, lai atgūtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.
Lielīgais karavīrs
Varonis ir muļķis, sevī iemīlējies algotnis ar pārspīlēti svinīgu
vārdu Pirgopoliniks (Tirgoņu un pilsētu uzvarētājs). Viņš lielās ar
saviem fantastiskajiem varoņdarbiem, kurus viņam sagudro viņa piedzīvotājs
Artotags (Maizes grauzis). Veselus leģionus tas aizpūš ar vienu elpas
pūtienu, vienā dienā iznīcinājis simtus cilvēku, ar vienu sitienu salauzis
zilonim kāju. Jūtas apmierināts, ja kāds apbrīno viņa skaistumu, drosmi,
piekrišanu pie sievietēm. Pats sevi dēvē par Venēras mīluli, bet īstenībā
ir gļēvs, izvirtis.
Komēdijas 1.daļa risinās Efesas pilsētā, Pirgopoliniks no Atēnām
atvedis sev gūstekni - nolaupītu meiteni Filokomasiju. Efesā ierodas viņas
iemīļotais, lai to glābtu un apmetas blakus Pirgopolinika mājai. Meitene
izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemīļoto.
2.daļā kāda skaista sieviete uzdodas par kaimiņa sievu un atzīstas, ka
neprātīgi iemīlējusies Pirgopolinikā. Tas jūtas ļoti glaimots un atlaiž
mājās savu nolaupīto Filokomasiju, apbalvodams ar bagātīgām dāvanām. Tad
viņš dodas pie sievietes, kas viņu it kā dievina, bet ierodas kaimiņu mājā,
viņš tiek nežēlīgi piekauts.
Šai lugai nav stingras kompozīcijas. Intriga ir tajā daļā, kad
piekrāpj Pirgopoliniku, jo pastāv taču slepenā eja pa kuru meitene tāpat
var aizbēgt. Tāpēc dažkārt šeit saskatāma kontaminācija.
Viltīgais vergs - Pseidols, pieder pie intrigu komēdiju tipa.
Atjautīgs, viltīgs, izdomā nepārspējams. darbība norisinās Atēnās,
divu kaimiņu māju priekša. Vienā dzīvo Simons ar dēlu Kalidoru, otrā
savedējs Balions. Kalidors atzīstas Simona vergam Pseidolam, ka mīl hetēru
Fēniku, Baliona verdzeni. Fēniku ir jau nopircis kāds meķedoniešu karavīrs
par 20 minām, no kurām 15 minas ir jau samaksātas. Pseidols nolemj palīdzēt
Kalidoram, kaut arī zobojas par to. Viņš uzņemas vienas dienas laikā
Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10
